Kā audzināt bērnu bez pēriena?

Mīlestība, disciplīna, taisnīgums, konsekvence, atzinība, jautrība – tie ir galvenie atslēgas vārdi veiksmīgai bērna audzināšanai.

Esiet tieši, taisnīgi un konsekventi bērna audzināšanā

Mīlestība ir vissvarīgākā bērnu vajadzība

Tā ir arī ļoti svarīga disciplīnas sastāvdaļa. Jo vairāk Jūs spēsiet apliecināt mīlestību savam bērnam, apmīļojot viņu, apskaujot un noskūpstot, un pasakot viņam: “Es Tevi mīlu”, jo vairāk viņš vēlēsies Jums pierādīt, ka ir Jūsu mīlestības cienīgs. Mīlestība ceļ bērna pašapziņu un pārliecību par sevi.

Esiet uzmanīgi ar vārdiem

Tādi vārdi kā muļķis, stulbenis, idiots, slikts, bezvērtīgs un apgalvojumi kā “Tu nekad...” vai “Tu vienmēr...” atstāj uz bērnu daudz dziļāku ietekmi nekā Jūs spējat iedomāties. Tā vietā mēģiniet noskaidrot, kāpēc bērns ir negatīvi uzvedies.

Uzmanīgi klausieties tajā, ko bērns saka

Izrādiet interesi par to, ko viņš jūt un ko dara. Aplieciniet viņam, ka arī spēcīgas emocijas ir pieņemamas – bet tikai tad, ja tās tiek izpaustas adekvātā veidā. Jo vairāk Jūs to praktizēsiet, jo mazāka būs nepieciešamība pēc disciplinēšanas.

Daļa no vecāku pienākumiem ir noteikt robežas

Ir svarīgi noteikt ierobežojumus pat tajās ģimenēs, kur valda vissirsnīgākās attiecības. Atcerieties, ka bērniem ir raksturīgi šīs robežas pārbaudīt. Tas ir dabiski un tā nav nepaklausība, bet gan daļa no dabiskā mācīšanās procesa. Robežām ir jābūt saprātīgi noteiktām. Bērni jūtas daudz drošāk, ja noteiktās robežas tiek ievērotas, pat tad, kad viņi ir ar tām neapmierināti un par tām sūdzas.

Smiekli un jautrība var palīdzēt atvieglot saspringtu situāciju

Dažkārt vecāki kļūst pārāk nopietni un aizmirst par bērnu audzināšanas tik svarīgo sastāvdaļu – jautrību. Mēģiniet saskatīt, kur ir iespējams šo jautrību atjaunot un ļaujiet sev smieties, kad vien iespējams.

Meģiniet paskatīties uz lietām ar bērna acīm

Iedomājoties sevi bērna vietā un cenšoties saprast, kā bērns jūtas, mēs parasti labāk saprotam sava bērna uzvedību. Atcerieties, kāda bija sajūta Jūsu bērnībā un cik mulsinoša šķita pieaugušo pasaule reizēs, kad pret Jums izturējās netaisni.

Uzslavē un iedrošini savu bērnu

Sagaidiet no bērna, ka viņš uzvedīsies labi un uzteiciet visus viņa centienus. Uzslavējiet viņa labo uzvedību un centieties ignorēt slikto uzvedību. Jo vairāk Jūs runāsiet (“burkšķēsiet”), jo mazāk Jūsu bērns klausīsies.

Cieniet savu bērnu tāpat kā Jūs cienāt citus pieaugušos

Iesaistiet bērnu lēmumu pieņemšanā, it īpaši, ja šie lēmumi ir attiecināmi uz viņu. Uzklausiet bērna viedokli. Ja Jums ir vilinājums pateikt kaut ko sāpīgu, padomājiet, kā tas izklausītos, ja Jūs to teiktu kādam pieaugušam cilvēkam. Atvainojieties reizēs, kad esat izdarījis ko nepareizi vai kļūdījies.

Izstrādājiet dienas režīmu

Mazi bērni jūtas daudz drošāk un konflikti ir mazāk iespējami tad, ja katrai dienai ir izteikts režīms, kas tiek ievērots. Viņi jūtas laimīgi, ja ēdienreizes ir regulāras, ja gulētiešanas laiks ir noteikts konkrētā laikā, un ja viņi zina, ka katru dienu ir laiks, kad viņi var spēlēties.

Ir noteikumi, kuri ir svarīgi katrā ģimenē

Tomēr centieties būt elastīgi attiecībā uz maziem bērniem. Tad, kad esiet izstrādājuši noteikumus savā ģimenē, palieciet konsekventi attiecībā uz šiem noteikumiem. Tas var bērniem būt ļoti mulsinoši, ja vienu dienu kāds no noteikumiem tiek ievērots, taču citā dienā atkal aizmirsts. Dažkārt ārpus mājas ir nepieciešami citi noteikumi. Arī tos ir svarīgi bērnam izskaidrot.

Neaizmirsti arī savas vajadzības

Ja Jums ir beigušies visi pacietības krājumi un viss šķiet kā ļoti smags darbs, atrodiet laiku tikai sev. Izdariet kaut ko, kas palīdzēs Jums atkal justies labi. Ja rodas situācija, kurā Jūs jūtat, ka varētu sākt kliegt uz bērnu, sist viņam vai viņu pazemot, aizejiet prom no šīs situācijas uz citu vietu, izskaitiet līdz desmit un nomierinieties.

Disciplinējiet savu bērnu nevis sodiet viņu!

Daudzi pieaugušie uzskata, ka disciplinēt bērnu ir viņu pienākums. Tā ir patiesība, taču disciplinēšana nav tas pats, kas fiziska sodīšana. Disciplinēšana ietver sevī sarunas ar bērnu, kas viņam ļauj izprast savu uzvedību un māca viņam paškontroli un noteikumus. Fizisks sods, liek bērnam saprast tikai to, ka Jums nav paticis tas, ko viņš ir darījis, bet nedod iespēju viņam pašam mainīt savu uzvedību.

LABAS  DISIPLĪNAS PAMATPRINCIPI

Slavējiet labu uzvedību! Tas liks viņam atkārtot šo uzvedību. Bet nepārspīlējiet ar to!

Veiciniet neatkarību! Ļaujiet, lai bērni piedalās lēmumu pieņemšanā. Iedrošiniet bērnu, ja viņam kas neizdodas.

Pārrunājiet emocijas. Sakiet bērnam, ka viņam ir tiesības justies dusmīgam, nokaitinātam. Bet māciet, kā izpaust šīs emocijas. Dariet bērnam zināmas arī Jūsu jūtas un emocijas.

Mudiniet bērnu uzņemties atbildību! Uzdodiet bērnam savus pienākumus, kas ir atbilstoši viņa vecumam un spējām. Uzslavējiet bērnu par paveiktiem darbiem.

Esiet labi piemēri! Bērni vislabāk mācās vērojot citus. Ja jūs vēlaties, ka Jūsu bērns ierodas laikā, ierodaties arī Jūs laikā, ka Jūsu bērns sakārto savas drēbes, sakārtojiet arī savējās, ka Jūs bērns runā laipni, runājiet tā arī Jūs, utt.

IZMĒĢINIET JAUNAS DISCIPLINĒŠANAS METODES

STINGRS ATGĀDINĀJUMS – sakiet tikai to, kas ir nepieciešams, lai pārtrauktu bērna uzvedību, piemēram, noteiktā balss tonī sakiet “Nē!” vai "Pietiek!”

UZVEDĪBAS SKALA – vienojieties par sagaidāmo uzvedību, balvu, ko bērns par to saņems, kā arī izskaidrojiet nepaklausības sekas. Izveidojiet īpašu skalu jeb grafiku, kurā atzīmējiet reizes, kad bērns ir labi uzvedies. Balva var būt īpaši pasākumi ar bērnu, vai ciemošanās pie drauga, utt. Izvairieties no materiālām balvām – naudas, konfektēm.

ATMAKSA – ja bērns ir sabojājis kāda cita īpašumu, lieciet lai viņš to salabo vai par to samaksā.

PRIVILĒĢIJU ATCELŠANA – piemēram, aizliegt skatīties TV uz kādu laiku. Pārliecinieties, ka bērns ir sapratis, kāpēc viņam šī priekšrocība ir atņemta.

TIME – OUT – tas var efektīvi iedarboties, ja bērns zaudējis kontroli.

1. Ievediet bērnu kādā drošā telpā – telpa nedrīkst būt slēgta
2. Lai bērns uzturas šajā telpā, līdz nomierinās, vai arī kādu noteiktu laiku (piemēram, vienu minūti katram bērna gadam, attiecīgi 5 minūtes 5 gadus vecam bērnam)
3. Paskaidrojiet, ka laiks tiks pagarināts, ja bērns iznāks no istabas pārāk ātri
4. Kad laiks pagājis, uzslavējiet bērnu par to, ka nomierinājies

PROFESIONĀLA PALĪDZĪBA – esiet drosmīgi un meklējiet palīdzību, ja disciplinēšana kļūst par nopietnu problēmu. Palīdzību var saņemt krīžu centros, ģimeņu centros, psiholoģiskās palīdzības un atbalsta centros, sociālās palīdzības dienestos u.c.